Inese Jansone, studijas “Inese Jansone Design” dibinātāja un vadošā dizainere, savā darbā apvieno kluso luksusu, pārlaicīgu dizainu un dziļi personalizētu pieeju, kur telpas pamatā vienmēr ir cilvēks, viņa personība un dzīvesveids. Intervijā, kas tapa “Range Rover” un “Trentini” sadarbības ietvaros, I.Jansone dalās pārdomās, kas mūsdienās patiesībā ir luksuss, kā rodas pārlaicīgs dizains un kāpēc gan interjerā, gan automobilī svarīgākā ir nevis vēlme iespaidot, bet sajūta, ko tas rada cilvēkam.

Jūsu studijas pamatā ir klusais luksuss un pārlaicīgs dizains. Kā radusies šī filozofija un kā tā izpaužas lēmumos, ko pieņemat, veidojot telpu?

Šīs filozofijas pamatā ir manas personīgās vērtības – pārliecība par kvalitātes, elegances un tikpat lielā mērā arī individualitātes nozīmi. Man klusais luksuss nav saistīts ar sekošanu tendencēm, bet gan dabiski izriet no tā, kā es uztveru dizainu un cilvēkus.


Maniem darbiem ir izteikts, atpazīstams rokraksts – ikvienā manis veidotajā telpā jūtams mans skatījums un pieeja. Taču šis rokraksts nekad netiek izmantots atrauti no konteksta – tas vienmēr tiek pielāgots klientam. Pirms pašas telpas vienmēr pirmajā vietā ir klients – viņa personība, stāsts un veids, kā viņš patiesībā dzīvo. Katrā projektā ienesu savu dizaina valodu, taču rūpīgi pielāgoju to klienta individualitātei, lai rezultāts būtu nepārprotami mans darbs, taču vienlaikus dziļi personisks tieši klientam.


Šī pati filozofija atspoguļojas arī materiālu izvēlē. Es daudz strādāju ar dabīgiem, ilgmūžīgiem materiāliem – koku, stiklu, ādu, dabisko akmeni un metālu, jo tie skaisti noveco un patiesi var kalpot visu mūžu. Manuprāt, tieši tā arī ir pārlaicīga dizaina patiesā nozīme: nevis kaut kas uzkrītošs vai tendencēm pakārtots, bet radīts, lai būtu neuzkrītoši un patiesi skaists gadiem ilgi.

Kā jūs raksturotu mūsdienu luksusu un vai, jūsuprāt, visiem ir viens priekšstats par to?

Manuprāt, mūsdienu luksuss nav saistīts ar greznību – tā pamatā ir iecere. Tas izpaužas tīrās arhitektūras līnijās, augstvērtīgos dabiskos materiālos, pārdomātā apgaismojumā un telpās, kas veidotas atbilstoši tam, kā cilvēki patiesībā dzīvo, nevis tam, kādai telpai būtu jāizskatās, lai atstātu iespaidu uz citiem. Tam nav sevi jādemonstrē – tā kvalitāte atklājas detaļās.


Un nē, es nedomāju, ka visiem ir vienāds priekšstats par luksusu. Patiesībā tieši tas ir mūsdienu luksusa pamatā. Vienam klientam tas var nozīmēt mieru un vienkāršību, citam – telpu, kas veidota, ņemot vērā viņa paradumus, piemēram, gatavot ēdienu vai pulcēties kopā ar ģimeni. Mans uzdevums nav uzspiest vienu universālu priekšstatu par luksusu, bet gan pietiekami dziļi izprast katru klientu, lai pārvērstu viņa skatījumu pārlaicīgā un nepārprotami viņam raksturīgā risinājumā.

Cik lielā mērā klienta personība ietekmē projektu? Vai varat minēt piemēru, kad patiesa cilvēka izpratne pilnībā mainīja dizaina ieceri?

Klienta personība un individualitāte veido aptuveni 80 % no projekta. Tieši tāpēc jau no paša sākuma ir tik svarīgi patiesi izprast viņa vēlmes, vaļaspriekus, aizraušanās un ikdienas dzīvi.


Atmiņā palicis piemērs, kad kādam pārim projektējām lielu māju ar skatu uz jūru. Mēs daudz laika pavadījām, kopīgi pārrunājot dažādus stilus un vēlamo virzienu, un es uzdevu daudz jautājumu par to, kas viņus aizrauj un kādi ir viņu vaļasprieki. Taču, kad prezentēju pirmos konceptus, jutu, ka viņi nav līdz galam sajūsmināti. Lai cik daudz mēs runātu, man tā arī neizdevās līdz galam saprast, kas viņiem nešķita piemērots.


Tikai vēlāk, gandrīz nejauši, uzzināju ko patiešām būtisku: pārim agrāk ļoti patika burāt – viņi kopā bija burājuši daudzus gadus, taču veselības apsvērumu dēļ no šī vaļasprieka bija atteikušies. Šī viena detaļa pilnībā mainīja ieceri – krāsu toņus, stilu un visa dizaina virzienu.


Šī pieredze vēlreiz nostiprināja pārliecību, pie kuras pieturos ikvienā projektā: nepietiek tikai pajautāt klientam, kas viņam patīk. Ir jāsaprot, kas viņš ir, kas viņam dzīvē sagādājis prieku un dažkārt pat no kā viņam nācies atteikties, jo bieži vien tieši tur slēpjas telpas patiesais stāsts.

Ar ko jums sākas personalizācija – ar pirmo sarunu, pirmo skici vai kaut ko pavisam citu?

Personalizācija sākas brīdī, kad pirmo reizi satieku klientu – ar pašu pirmo sarunu par viņa mājokli, biroju, restorānu vai jebkuru citu telpu, ko viņš vēlas izveidot. Patiesībā tas ir vesels process. Dažkārt nepieciešamas vairākas garas tikšanās, kā arī sākotnējie plāni un skices, lai patiesi izprastu klienta personību un individuālo skatījumu. Taču citreiz pietiek ar īsu sarunu, lai es jau zinātu, kādai noskaņai jāvalda katrā viņa mājokļa telpā. Nevis tāpēc, ka klients to būtu skaidri pateicis vārdos, bet gan tāpēc, ka viņam ir izdevies nodot man īsto sajūtu – priekšstatu par to, kas viņš ir, pat neizrunājot visas detaļas.

Vai telpa var būt pārāk personalizēta – tik ļoti pielāgota vienam cilvēkam, ka zaudē savu universālo pievilcību?

Manuprāt, tas nav iespējams, jo galvenais mērķis ir panākt, lai cilvēks, kurš šajā telpā dzīvos, to patiesi iemīlētu. Tas vienmēr ir pats svarīgākais.


Tieši tur slēpjas īsts luksuss: cilvēki, kuri patiešām var to atļauties, veido interjerus tikai sev – telpas, kas simtprocentīgi atspoguļo viņu personību, neraizējoties par to, ko domās citi, vienkārši tāpēc, ka viņi var atļauties par to neuztraukties. Manuprāt, tieši tas arī ir īsts luksuss.

Nesen pavadījāt nedēļas nogali ar “Range Rover”. Kāds bija jūsu pirmais iespaids, sēžoties pie stūres?

Pirmais iespaids, tiklīdz apsēdos pie stūres, bija vienkārši – vau! Ir pārsteidzoši, cik viegli un plūstoši pārvietojas šāda izmēra automobilis. Tajā ir kaut kas gandrīz paradoksāls: par spīti tā iespaidīgajam izskatam un jaudai, tas šķiet viegls, nosvērts un pilnībā kontrolējams. Un, vadot tik skaistu automobili, patiesībā nemaz negribas braukt ātri. Gribas palēnināt tempu un izbaudīt šo pieredzi – katru pagriezienu, katru niansēto kustību un ikvienu mirkli uz ceļa.


Sēžot pie stūres, mani pārņēma dziļa, gandrīz emocionāla sajūta, ka automobilis ir kā daļa no manis – ka tas patiesi atspoguļo to, kas es esmu gan kā dizainere, gan kā cilvēks, kuram vienlīdz svarīga ir kvalitāte, meistarība un elegance. Reti gadās, ka automobilis šķiet tik personisks.


Un, protams, komforts – tas ir pavisam citā līmenī. Var just, ka ikviena detaļa ir rūpīgi pārdomāta: katra poga, katrs materiāls un ikviena iespējamā klienta vēlme. Nekas nav nejaušs – visam ir savs nolūks. Līdzīgi kā savā profesijā rūpējos, lai ikviena interjera detaļa būtu tāda, kas klientam patiesi patīk un saglabā savu aktualitāti arī pēc gadiem, arī šajā automobilī jutu tādu pašu pieeju. Nekas tajā neliecina par pārejošām tendencēm vai īslaicīgu aktualitāti – tas šķiet radīts, lai to mīlētu gadiem ilgi. Kā cilvēks, kura ikdiena saistīta ar dizainu un amata prasmi, es patiesi novērtēju šādu rūpību. Reti kurā automobilī var justies tik patiesi aprūpēts. Šī pieredze vien atstāja paliekošu iespaidu.

“Range Rover” pamatā ir ideja, ka īstam luksusam jābūt viegli baudāmam un dziļi personiskam. Vai šo filozofiju sajutāt, vadot automobili un ikdienā to lietojot?

Pilnīgi noteikti, un tieši pēc šādas filozofijas vados arī savā darbā – īstam luksusam jābūt viegli baudāmam un dziļi personiskam, nevis uzspēlētam vai demonstratīvam. Un šajā automobilī tas bija jūtams ļoti skaidri.


Tas ir viegli baudāms, jo viss darbojas tik plūstoši – gan tas, cik viegli to vadīt, neraugoties uz tā izmēru, gan tas, cik intuitīvi ikviena detaļa reaģē uz tavām vajadzībām, neliekot par to īpaši piedomāt. Nekas lieki nepieprasa uzmanību – viss vienkārši darbojas, turklāt nevainojami.


Savukārt personisks tas šķiet tāpēc, ka jau pirmajā braucienā radās sajūta, ka automobilis mani saprot – komforts, detaļas un tas, cik skaidri jūtams, ka tas veidots, domājot par to, kā cilvēks patiesībā dzīvo un pārvietojas ikdienā, nevis tikai par to, kā automobilim būtu jāizskatās vai kādiem rādītājiem tam jāatbilst uz papīra. Tieši to cenšos radīt arī interjera dizainā – telpas, kas necenšas piesaistīt uzmanību, bet klusi atspoguļo to, kas tu esi. Un tagad, pēc pieredzes ar “Range Rover”, varu teikt, ka to pašu iespējams piedzīvot arī automobilī. Piecas dienas, kuras kopā ar ģimeni pavadījām ar šo automobili, šo sajūtu tikai vēl vairāk nostiprināja. Tas nebija vienkārši automobilis, ar kuru braucām, – tas dabiski, bez piepūles iekļāvās mūsu ikdienā.

Gan jūsu darbā, gan “Range Rover” pasaulē būtisks ir līdzsvars starp funkcionalitāti un skaistumu. Kur to ir visgrūtāk panākt?

Visgrūtāk šo līdzsvaru ir panākt detaļās, kuras vairums cilvēku apzināti pat nepamana, taču uzreiz sajustu, ja tās trūktu. Interjera dizainā ir viegli radīt kaut ko skaistu un ir viegli radīt kaut ko funkcionālu. Taču īstais izaicinājums ir panākt, lai abi šie aspekti nevainojami papildinātu viens otru, nevienam nezaudējot savu nozīmi. Iespaidīga telpa, kurā nav ērti dzīvot, ir tikpat neveiksmīgs risinājums kā pilnībā praktiska telpa bez dvēseles.


Tieši tādu pašu līdzsvaru sajutu arī automobilī. Tas ir liels un jaudīgs, tomēr nav sajūtas, ka tas ir smagnējs vai sarežģīts. Ikviena funkcija ir intuitīva, katra vadības ierīce šķiet dabiska, un šī lietošanas ērtība nekādi nemazina automobiļa skaistumu – ne sēžot tajā, ne raugoties uz to no malas.


Šādu līdzsvaru, kurā veiktspēja un komforts nekonkurē ar eleganci, bet gan to izceļ, ir ārkārtīgi grūti panākt. Tas prasa apzinātu pieeju ne tikai lielajos dizaina lēmumos, bet arī desmitiem sīku detaļu izvēlē. Galu galā tieši tas atšķir kaut ko, kas tikai izskatās grezni, no tāda risinājuma, kas patiesi sniedz luksusa sajūtu ikdienā.